10. Bojjhaṅgavibhaṅgo

1. Suttantabhājanīyaṃ

466. Satta bojjhaṅgā – satisambojjhaṅgo, dhammavicayasambojjhaṅgo, vīriyasambojjhaṅgo, pītisambojjhaṅgo, passaddhisambojjhaṅgo, samādhisambojjhaṅgo, upekkhāsambojjhaṅgo.

467. Tattha katamo satisambojjhaṅgo? Idha bhikkhu satimā hoti paramena satinepakkena samannāgato, cirakatampi cirabhāsitampi saritā hoti anussaritā – ayaṃ vuccati ‘‘satisambojjhaṅgo’’.

So tathā sato viharanto taṃ dhammaṃ paññāya pavicinati pavicarati parivīmaṃsamāpajjati – ayaṃ vuccati ‘‘dhammavicayasambojjhaṅgo’’.

Tassa taṃ dhammaṃ paññāya pavicinato pavicarato parivīmaṃsamāpajjato āraddhaṃ hoti vīriyaṃ asallīnaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘vīriyasambojjhaṅgo’’.

Āraddhavīriyassa uppajjati pīti nirāmisā – ayaṃ vuccati ‘‘pītisambojjhaṅgo’’.

Pītimanassa kāyopi passambhati, cittampi passambhati – ayaṃ vuccati ‘‘passaddhisambojjhaṅgo’’.

Passaddhakāyassa sukhino cittaṃ samādhiyati – ayaṃ vuccati ‘‘samādhisambojjhaṅgo’’ .

So tathā samāhitaṃ cittaṃ sādhukaṃ ajjhupekkhitā hoti – ayaṃ vuccati ‘‘upekkhāsambojjhaṅgo’’.

468. Satta bojjhaṅgā – satisambojjhaṅgo, dhammavicayasambojjhaṅgo, vīriyasambojjhaṅgo, pītisambojjhaṅgo, passaddhisambojjhaṅgo, samādhisambojjhaṅgo, upekkhāsambojjhaṅgo.



10. 觉支分别
1. 经分别
466. 七觉支 - 念觉支、择法觉支、精进觉支、喜觉支、轻安觉支、定觉支、舍觉支。
467. 其中什么是念觉支？在此，比丘具足最上念和明觉，能忆念、回想久远之事和久远所说 - 这被称为"念觉支"。
他如是具念而住，以慧审查、思惟、深入考察那法 - 这被称为"择法觉支"。
当他以慧审查、思惟、深入考察那法时，精进被发起、不松懈 - 这被称为"精进觉支"。
对于精进已发起者，生起无染之喜 - 这被称为"喜觉支"。
对于心喜者，身与心都轻安 - 这被称为"轻安觉支"。
对于身轻安、有乐者，心得定 - 这被称为"定觉支"。
他善观察如是等持之心 - 这被称为"舍觉支"。
468. 七觉支 - 念觉支、择法觉支、精进觉支、喜觉支、轻安觉支、定觉支、舍觉支。

469. Tattha katamo satisambojjhaṅgo? Atthi ajjhattaṃ dhammesu sati, atthi bahiddhā dhammesu sati. Yadapi ajjhattaṃ dhammesu sati tadapi satisambojjhaṅgo abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati. Yadapi bahiddhā dhammesu sati tadapi satisambojjhaṅgo abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati.

Tattha katamo dhammavicayasambojjhaṅgo? Atthi ajjhattaṃ dhammesu pavicayo, atthi bahiddhā dhammesu pavicayo. Yadapi ajjhattaṃ dhammesu pavicayo tadapi dhammavicayasambojjhaṅgo abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati. Yadapi bahiddhā dhammesu pavicayo tadapi dhammavicayasambojjhaṅgo abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati.

Tattha katamo vīriyasambojjhaṅgo? Atthi kāyikaṃ vīriyaṃ, atthi cetasikaṃ vīriyaṃ. Yadapi kāyikaṃ vīriyaṃ tadapi vīriyasambojjhaṅgo abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati. Yadapi cetasikaṃ vīriyaṃ tadapi vīriyasambojjhaṅgo abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati .

Tattha katamo pītisambojjhaṅgo? Atthi savitakkasavicārā pīti, atthi avitakkaavicārā pīti. Yadapi savitakkasavicārā pīti tadapi pītisambojjhaṅgo abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati. Yadapi avitakkaavicārā pīti tadapi pītisambojjhaṅgo abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati.

Tattha katamo passaddhisambojjhaṅgo? Atthi kāyapassaddhi [kāyappassaddhi (syā. ka.)], atthi cittapassaddhi [cittappassaddhi (syā. ka.)]. Yadapi kāyapassaddhi tadapi passaddhisambojjhaṅgo abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati. Yadapi cittapassaddhi tadapi passaddhisambojjhaṅgo abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati.

Tattha katamo samādhisambojjhaṅgo? Atthi savitakko savicāro samādhi, atthi avitakko avicāro samādhi. Yadapi savitakko savicāro samādhi tadapi samādhisambojjhaṅgo abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati. Yadapi avitakko avicāro samādhi tadapi samādhisambojjhaṅgo abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati.

Tattha katamo upekkhāsambojjhaṅgo? Atthi ajjhattaṃ dhammesu upekkhā, atthi bahiddhā dhammesu upekkhā. Yadapi ajjhattaṃ dhammesu upekkhā tadapi upekkhāsambojjhaṅgo abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati. Yadapi bahiddhā dhammesu upekkhā tadapi upekkhāsambojjhaṅgo abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati.

470. Satta bojjhaṅgā – satisambojjhaṅgo, dhammavicayasambojjhaṅgo, vīriyasambojjhaṅgo, pītisambojjhaṅgo, passaddhisambojjhaṅgo, samādhisambojjhaṅgo, upekkhāsambojjhaṅgo.

471. Tattha katamo satisambojjhaṅgo? Idha bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti…pe… vīriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti… pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti… passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti… samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti… upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ.

Suttantabhājanīyaṃ.

2. Abhidhammabhājanīyaṃ

472. Satta bojjhaṅgā – satisambojjhaṅgo, dhammavicayasambojjhaṅgo, vīriyasambojjhaṅgo, pītisambojjhaṅgo, passaddhisambojjhaṅgo, samādhisambojjhaṅgo, upekkhāsambojjhaṅgo.



469. 其中什么是念觉支？有对内在诸法的念，有对外在诸法的念。若是对内在诸法的念，那也是念觉支，导向证智、正觉、涅槃。若是对外在诸法的念，那也是念觉支，导向证智、正觉、涅槃。
其中什么是择法觉支？有对内在诸法的审查，有对外在诸法的审查。若是对内在诸法的审查，那也是择法觉支，导向证智、正觉、涅槃。若是对外在诸法的审查，那也是择法觉支，导向证智、正觉、涅槃。
其中什么是精进觉支？有身体的精进，有心理的精进。若是身体的精进，那也是精进觉支，导向证智、正觉、涅槃。若是心理的精进，那也是精进觉支，导向证智、正觉、涅槃。
其中什么是喜觉支？有有寻有伺的喜，有无寻无伺的喜。若是有寻有伺的喜，那也是喜觉支，导向证智、正觉、涅槃。若是无寻无伺的喜，那也是喜觉支，导向证智、正觉、涅槃。
其中什么是轻安觉支？有身轻安，有心轻安。若是身轻安，那也是轻安觉支，导向证智、正觉、涅槃。若是心轻安，那也是轻安觉支，导向证智、正觉、涅槃。
其中什么是定觉支？有有寻有伺的定，有无寻无伺的定。若是有寻有伺的定，那也是定觉支，导向证智、正觉、涅槃。若是无寻无伺的定，那也是定觉支，导向证智、正觉、涅槃。
其中什么是舍觉支？有对内在诸法的舍，有对外在诸法的舍。若是对内在诸法的舍，那也是舍觉支，导向证智、正觉、涅槃。若是对外在诸法的舍，那也是舍觉支，导向证智、正觉、涅槃。
470. 七觉支 - 念觉支、择法觉支、精进觉支、喜觉支、轻安觉支、定觉支、舍觉支。
471. 其中什么是念觉支？在此，比丘修习念觉支，依止远离、依止离贪、依止灭尽、趣向舍离；修习择法觉支……修习精进觉支……修习喜觉支……修习轻安觉支……修习定觉支……修习舍觉支，依止远离、依止离贪、依止灭尽、趣向舍离。
经分别。
2. 阿毗达摩分别
472. 七觉支 - 念觉支、择法觉支、精进觉支、喜觉支、轻安觉支、定觉支、舍觉支。

473. Tattha katame satta bojjhaṅgā? Idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye satta bojjhaṅgā honti – satisambojjhaṅgo…pe… upekkhāsambojjhaṅgo.

474. Tattha katamo satisambojjhaṅgo? Yā sati anussati…pe… sammāsati satisambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘satisambojjhaṅgo’’.

Tattha katamo dhammavicayasambojjhaṅgo? Yā paññā pajānanā…pe… amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi dhammavicayasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘dhammavicayasambojjhaṅgo’’.

Tattha katamo vīriyasambojjhaṅgo? Yo cetasiko vīriyārambho…pe… sammāvāyāmo vīriyasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘vīriyasambojjhaṅgo’’.

Tattha katamo pītisambojjhaṅgo? Yā pīti pāmojjaṃ āmodanā pamodanā hāso pahāso vitti odagyaṃ [odaggaṃ (sī.) dha. sa. 9] attamanatā cittassa pītisambojjhaṅgo – ayaṃ vuccati ‘‘pītisambojjhaṅgo’’.

Tattha katamo passaddhisambojjhaṅgo? Yā vedanākkhandhassa saññākkhandhassa saṅkhārakkhandhassa viññāṇakkhandhassa passaddhi paṭippassaddhi passambhanā paṭippassambhanā paṭippassambhitattaṃ passaddhisambojjhaṅgo – ayaṃ vuccati ‘‘passaddhisambojjhaṅgo’’.

Tattha katamo samādhisambojjhaṅgo? Yā cittassa ṭhiti…pe… sammāsamādhi samādhisambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘samādhisambojjhaṅgo’’.

Tattha katamo upekkhāsambojjhaṅgo? Yā upekkhā upekkhanā ajjhupekkhanā majjhattatā cittassa upekkhāsambojjhaṅgo – ayaṃ vuccati ‘‘upekkhāsambojjhaṅgo’’. Ime vuccanti satta bojjhaṅgā. Avasesā dhammā sattahi bojjhaṅgehi sampayuttā.

475. Satta bojjhaṅgā – satisambojjhaṅgo…pe… upekkhāsambojjhaṅgo.

476. Tattha katamo satisambojjhaṅgo? Idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, yā tasmiṃ samaye sati anussati sammāsati satisambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘satisambojjhaṅgo’’. Avasesā dhammā satisambojjhaṅgasampayuttā…pe… avasesā dhammā dhammavicayasambojjhaṅgasampayuttā…pe… avasesā dhammā vīriyasambojjhaṅgasampayuttā…pe… avasesā dhammā pītisambojjhaṅgasampayuttā…pe… avasesā dhammā passaddhisambojjhaṅgasampayuttā…pe… avasesā dhammā samādhisambojjhaṅgasampayuttā.

Tattha katamo upekkhāsambojjhaṅgo? Idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, yā tasmiṃ samaye upekkhā upekkhanā ajjhupekkhanā majjhattatā cittassa upekkhāsambojjhaṅgo – ayaṃ vuccati ‘‘upekkhāsambojjhaṅgo’’. Avasesā dhammā upekkhāsambojjhaṅgasampayuttā.

477. Satta bojjhaṅgā – satisambojjhaṅgo…pe… upekkhāsambojjhaṅgo.



473. 其中什么是七觉支？在此，比丘在某个时候修习出世间禅那，它是出离的、导向灭除的，为断除见解，为证得第一地，远离诸欲……成就并安住于初禅，这是苦行道、迟通达。在那个时候，有七觉支 - 念觉支……舍觉支。
474. 其中什么是念觉支？凡是念、随念……正念，念觉支是道支、道所摄 - 这被称为"念觉支"。
其中什么是择法觉支？凡是慧、了知……无痴、择法、正见，择法觉支是道支、道所摄 - 这被称为"择法觉支"。
其中什么是精进觉支？凡是心的精进发起……正精进，精进觉支是道支、道所摄 - 这被称为"精进觉支"。
其中什么是喜觉支？凡是喜、欢喜、欢悦、愉悦、欢乐、快乐、满足、心的欣悦、心的喜悦，喜觉支 - 这被称为"喜觉支"。
其中什么是轻安觉支？凡是受蕴、想蕴、行蕴、识蕴的轻安、平静、安宁、宁静、寂静状态，轻安觉支 - 这被称为"轻安觉支"。
其中什么是定觉支？凡是心的安住……正定，定觉支是道支、道所摄 - 这被称为"定觉支"。
其中什么是舍觉支？凡是舍、平静、中立、心的平等性，舍觉支 - 这被称为"舍觉支"。这些被称为七觉支。其余诸法与七觉支相应。
475. 七觉支 - 念觉支……舍觉支。
476. 其中什么是念觉支？在此，比丘在某个时候修习出世间禅那，它是出离的、导向灭除的，为断除见解，为证得第一地，远离诸欲……成就并安住于初禅，这是苦行道、迟通达。在那个时候，凡是念、随念、正念，念觉支是道支、道所摄 - 这被称为"念觉支"。其余诸法与念觉支相应……其余诸法与择法觉支相应……其余诸法与精进觉支相应……其余诸法与喜觉支相应……其余诸法与轻安觉支相应……其余诸法与定觉支相应。
其中什么是舍觉支？在此，比丘在某个时候修习出世间禅那，它是出离的、导向灭除的，为断除见解，为证得第一地，远离诸欲……成就并安住于初禅，这是苦行道、迟通达。在那个时候，凡是舍、平静、中立、心的平等性，舍觉支 - 这被称为"舍觉支"。其余诸法与舍觉支相应。
477. 七觉支 - 念觉支……舍觉支。


478. Tattha katame satta bojjhaṅgā? Idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi …pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, yo tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti – ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ, tasmiṃ samaye satta bojjhaṅgā honti – satisambojjhaṅgo…pe… upekkhāsambojjhaṅgo.

479. Tattha katamo satisambojjhaṅgo? Yā sati anussati…pe… sammāsati satisambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘satisambojjhaṅgo’’…pe….

Tattha katamo upekkhāsambojjhaṅgo? Yā upekkhā upekkhanā ajjhupekkhanā majjhattatā cittassa upekkhāsambojjhaṅgo – ayaṃ vuccati ‘‘upekkhāsambojjhaṅgo’’. Ime vuccanti ‘‘satta bojjhaṅgā’’. Avasesā dhammā sattahi bojjhaṅgehi sampayuttā.

480. Satta bojjhaṅgā – satisambojjhaṅgo…pe… upekkhāsambojjhaṅgo.

481. Tattha katamo satisambojjhaṅgo? Idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti. Ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, yā tasmiṃ samaye sati anussati sammāsati satisambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘satisambojjhaṅgo’’. Avasesā dhammā satisambojjhaṅgasampayuttā…pe… avasesā dhammā dhammavicayasambojjhaṅgasampayuttā …pe… avasesā dhammā vīriyasambojjhaṅgasampayuttā…pe… avasesā dhammā pītisambojjhaṅgasampayuttā…pe… avasesā dhammā passaddhisambojjhaṅgasampayuttā…pe… avasesā dhammā samādhisambojjhaṅgasampayuttā.

Tattha katamo upekkhāsambojjhaṅgo? Idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti. Ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ, yā tasmiṃ samaye upekkhā upekkhanā ajjhupekkhanā majjhattatā cittassa upekkhāsambojjhaṅgo – ayaṃ vuccati ‘‘upekkhāsambojjhaṅgo’’ . Avasesā dhammā upekkhāsambojjhaṅgasampayuttā.

Abhidhammabhājanīyaṃ.

3. Pañhāpucchakaṃ

482. Satta bojjhaṅgā – satisambojjhaṅgo, dhammavicayasambojjhaṅgo, vīriyasambojjhaṅgo, pītisambojjhaṅgo, passaddhisambojjhaṅgo, samādhisambojjhaṅgo, upekkhāsambojjhaṅgo.

483. Sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ kati kusalā, kati akusalā, kati abyākatā…pe… kati saraṇā, kati araṇā?

1. Tikaṃ



以下是完整的简体中文直译:
478. 其中什么是七觉支?在此,比丘在某个时候修习出世间禅那,它是出离的、导向减损的,为了断除见解,为了证得初地,远离欲乐......进入并安住于第一禅,这是苦行道、迟钝智。在那个时候,有触......有不散乱 - 这些法是善的。由于造作、修习那出世间善禅那的缘故,其果报是:远离欲乐......进入并安住于第一禅,这是苦行道、迟钝智、空。在那个时候有七觉支 - 念觉支......舍觉支。
479. 其中什么是念觉支?凡是念、随念......正念,念觉支是道分、属于道的 - 这被称为"念觉支"......
其中什么是舍觉支?凡是舍、舍弃、放弃、中立、心的平等,舍觉支 - 这被称为"舍觉支"。这些被称为"七觉支"。其余的法与七觉支相应。
480. 七觉支 - 念觉支......舍觉支。
481. 其中什么是念觉支?在此,比丘在某个时候修习出世间禅那,它是出离的、导向减损的,为了断除见解,为了证得初地,远离欲乐......进入并安住于第一禅,这是苦行道、迟钝智。在那个时候,有触......有不散乱。这些法是善的。由于造作、修习那出世间善禅那的缘故,其果报是:远离欲乐......进入并安住于第一禅,这是苦行道、迟钝智。在那个时候,凡是念、随念、正念,念觉支是道分、属于道的 - 这被称为"念觉支"。其余的法与念觉支相应......其余的法与择法觉支相应......其余的法与精进觉支相应......其余的法与喜觉支相应......其余的法与轻安觉支相应......其余的法与定觉支相应。
其中什么是舍觉支?在此,比丘在某个时候修习出世间禅那,它是出离的、导向减损的,为了断除见解,为了证得初地,远离欲乐......进入并安住于第一禅,这是苦行道、迟钝智。在那个时候,有触......有不散乱。这些法是善的。由于造作、修习那出世间善禅那的缘故,其果报是:远离欲乐......进入并安住于第一禅,这是苦行道、迟钝智、空。在那个时候,凡是舍、舍弃、放弃、中立、心的平等,舍觉支 - 这被称为"舍觉支"。其余的法与舍觉支相应。
阿毗达摩分别。
问答
482. 七觉支 - 念觉支、择法觉支、精进觉支、喜觉支、轻安觉支、定觉支、舍觉支。
483. 七觉支中,有几个是善的,几个是不善的,几个是无记的......几个是有所缘的,几个是无所缘的?
三法

484. Siyā kusalā, siyā abyākatā. Pītisambojjhaṅgo sukhāya vedanāya sampayutto; cha bojjhaṅgā siyā sukhāya vedanāya sampayuttā, siyā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā. Siyā vipākā, siyā vipākadhammadhammā. Anupādinnaanupādāniyā. Asaṃkiliṭṭhaasaṃkilesikā. Siyā savitakkasavicārā, siyā avitakkavicāramattā, siyā avitakkaavicārā. Pītisambojjhaṅgo na pītisahagato, sukhasahagato, na upekkhāsahagato; cha bojjhaṅgā siyā pītisahagatā, siyā sukhasahagatā, siyā upekkhāsahagatā. Neva dassanena na bhāvanāya pahātabbā. Neva dassanena na bhāvanāya pahātabbahetukā. Siyā apacayagāmino, siyā nevācayagāmināpacayagāmino. Siyā sekkhā, siyā asekkhā. Appamāṇā. Appamāṇārammaṇā. Paṇītā. Siyā sammattaniyatā , siyā aniyatā. Na maggārammaṇā, siyā maggahetukā, siyā maggādhipatino; siyā na vattabbā maggahetukātipi, maggādhipatinotipi. Siyā uppannā, siyā anuppannā, siyā uppādino. Siyā atītā, siyā anāgatā, siyā paccuppannā. Na vattabbā atītārammaṇātipi, anāgatārammaṇātipi, paccuppannārammaṇātipi. Siyā ajjhattā, siyā bahiddhā, siyā ajjhattabahiddhā. Bahiddhārammaṇā. Anidassanaappaṭighā.

2. Dukaṃ




484. 可能是善的，可能是无记的。喜觉支与乐受相应；六觉支可能与乐受相应，可能与不苦不乐受相应。可能是异熟，可能是异熟法法。非所取非所取。非杂染非杂染。可能有寻有伺，可能无寻唯伺，可能无寻无伺。喜觉支不与喜俱行，与乐俱行，不与舍俱行；六觉支可能与喜俱行，可能与乐俱行，可能与舍俱行。非见所断非修所断。非见所断因非修所断因。可能是往灭，可能是非往集非往灭。可能是有学，可能是无学。无量。缘无量。胜。可能是正性决定，可能是不定。非缘道，可能是道因，可能是道增上；可能不可说是道因，也不可说是道增上。可能是已生，可能是未生，可能是当生。可能是过去，可能是未来，可能是现在。不可说是缘过去，也不可说是缘未来，也不可说是缘现在。可能是内，可能是外，可能是内外。缘外。无见无对。
2. 二

485. Dhammavicayasambojjhaṅgo hetu, cha bojjhaṅgā hetusampayuttā. Dhammavicayasambojjhaṅgo hetu ceva sahetuko ca, cha bojjhaṅgā na vattabbā hetū ceva sahetukā cāti, sahetukā ceva na ca hetū. Dhammavicayasambojjhaṅgo hetu ceva hetusampayutto ca, cha bojjhaṅgā na vattabbā hetū ceva hetusampayuttā cāti, hetusampayuttā ceva na ca hetū. Cha bojjhaṅgā na hetū sahetukā, dhammavicayasambojjhaṅgo na vattabbo na hetusahetukotipi, na hetuahetukotipi. Sappaccayā. Saṅkhatā. Anidassanā. Appaṭighā. Arūpā. Lokuttarā. Kenaci viññeyyā, kenaci na viññeyyā. No āsavā. Anāsavā āsavavippayuttā. Na vattabbā āsavā ceva sāsavā cātipi, sāsavā ceva no ca āsavātipi. Āsavā ceva āsavasampayuttā cātipi, āsavasampayuttā ceva no ca āsavātipi. Āsavavippayuttā. Anāsavā. No saṃyojanā…pe… no ganthā…pe… no oghā…pe… no yogā…pe… no nīvaraṇā…pe… no parāmāsā…pe… sārammaṇā. No cittā. Cetasikā. Cittasampayuttā. Cittasaṃsaṭṭhā . Cittasamuṭṭhānā. Cittasahabhuno. Cittānuparivattino. Cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānā. Cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānasahabhuno. Cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānānuparivattino. Bāhirā. No upādā. Anupādinnā. No upādānā…pe… no kilesā…pe… na dassanena pahātabbā. Na bhāvanāya pahātabbā. Na dassanena pahātabbahetukā. Na bhāvanāya pahātabbahetukā. Siyā savitakkā, siyā avitakkā. Siyā savicārā, siyā avicārā.

Pītisambojjhaṅgo appītiko, cha bojjhaṅgā siyā sappītikā, siyā appītikā. Pītisambojjhaṅgo na pītisahagato, cha bojjhaṅgā siyā pītisahagatā, siyā na pītisahagatā. Pītisambojjhaṅgo sukhasahagato, cha bojjhaṅgā siyā sukhasahagatā, siyā na sukhasahagatā. Pītisambojjhaṅgo na upekkhāsahagato, cha bojjhaṅgā siyā upekkhāsahagatā, siyā na upekkhāsahagatā. Na kāmāvacarā. Na rūpāvacarā. Na arūpāvacarā. Apariyāpannā. Siyā niyyānikā, siyā aniyyānikā. Siyā niyatā, siyā aniyatā. Anuttarā. Araṇāti.

Pañhāpucchakaṃ.

Bojjhaṅgavibhaṅgo niṭṭhito.

485. 择法觉支是因，六觉支与因相应。择法觉支既是因又是有因，六觉支不可说既是因又是有因，而是有因但非因。择法觉支既是因又与因相应，六觉支不可说既是因又与因相应，而是与因相应但非因。六觉支非因有因，择法觉支不可说非因有因，也不可说非因无因。有缘。有为。无见。无对。无色。出世间。由某些可知，由某些不可知。非漏。无漏离漏。不可说既是漏又是有漏，也不可说是有漏但非漏。不可说既是漏又与漏相应，也不可说与漏相应但非漏。离漏。无漏。非结...非缚...非暴流...非轭...非盖...非取...有所缘。非心。心所。与心相应。与心相杂。从心等起。与心俱有。随心转。与心相杂等起。与心相杂等起俱有。与心相杂等起随转。外。非所取。非所取。非取...非烦恼...非见所断。非修所断。非见所断因。非修所断因。可能有寻，可能无寻。可能有伺，可能无伺。
喜觉支无喜，六觉支可能有喜，可能无喜。喜觉支不与喜俱行，六觉支可能与喜俱行，可能不与喜俱行。喜觉支与乐俱行，六觉支可能与乐俱行，可能不与乐俱行。喜觉支不与舍俱行，六觉支可能与舍俱行，可能不与舍俱行。非欲界。非色界。非无色界。出离。可能是出离，可能非出离。可能是决定，可能是不定。无上。无诤。
问答已完。
觉支分别已结束。


